in

POSITIVUS “LOVE STORY” WINNERS

Positivus festivāla viens no skaistākajiem konkursiem ir noslēdzies, un, tirpiņām skrienot, lasot pāru iesūtītos “LOVE STORIES” esam izvēlējušies piecus favorītus, kuri ar savu mīlestību uzrunāja mūs un mūsu auditoriju!

Interneta balsojuma augšgalā ierindojās Danas Tomsones, Ilze Lingas-Bērziņas un Ievas Majores aizkustinošie Positivus mīlasstāsti, pateicoties kuriem stāstu autores un viņu otrās pusītes savā īpašumā iegūst 3 dienu biļetes uz Positivus Festivālu!

Savukārt, no organizatoru puses par labākajiem tika atzīti igaunietes Veronika Kool drosmīgais mīlestības un draudzības stāsts, kā arī Lienes Vītolas stāsts, kurš iestūrēja laulības ostā!

POSITIVUS “LOVE STORY” stāsti:

Ievas Majores stāsts:

Mūsu stāsts sākās 2011.gada Positivus.

Es un mana draudzene – divas jaunas, brīvas, neprecētas devāmies uz festivālu ballēt un izbaudīt festivāla burvību.

Savukārt Mārtiņš uz festivālu bija ieradies ar savu draugu kompāniju.

Tiesa gan jāatzīst, ka bijām abi zināmi viens otram, jo es ar Mārtiņa brāli bijām klasesbiedri no 1.-4.klasei un Mārtiņš man bija palicis atmiņā kā lielais brālis.

Bija jau iestājusies pusnakts un kādā koncertā ar draudzeni uzskrējām mana bijušajam klasesbiedram un viņa draugu kompānijai, kurā bija arī Mārtiņš. Bet tā kā mūsu jauniegādātie gumijas zābaki bija nospieduši mūsu kājas, no dejošanas un līdzi dziedāšanas dažādiem mūziķiem, tad puišiem teicām, ka aiziesim līdz mašīnai pārvilkt apavus, lai varam ballēt tālāk. Kā nu ne, šie nāk mums līdzi. Tā nu ballīte turpinājās autostāvietā pie mūsu auto – mūzika, dejas, sarunās, smiekli. Nākamajā dienā jau visa Mārtiņa draugu kompānija ir jau arī mūsu draugi un balle turpinās jau lielākā sastāvā un festivāls tiek turpināts jau kuplākā skaitā. Cik atceros, tas bija grupas James koncerts un tad nu mēs ar Martiņu viļus, neviļus apskāvāmies, kopā dejojām un jauki pavadījām festivāla pēdējo vakaru.

Mājupceļā pēc labi pavadīta festivāla visi kopā piestājām paēst, visi pēc iespirināšanās sēdējām un pļāpājām, tad es pacēlu jautājumu, ka ar septembri man vajadzētu atrast kādu dzīvokli ko īrēt, vai kāds kaut ko nevar ieteikt, vai kāds paziņa ko neizīrē. Tai pat laikā, Mārtiņa draugs, saka, ka Mārtiņš ar domāt par dzīvokļa īri, ka var jau varbūt kopā īrēt, lētāk būs. Un savukārt blakus stāv mana draudzene, kura saka, ka viņai ir tukšs dzīvoklis, kurā mierīgi var dzīvot. Tā nu tika sarunāts, ka tuvākajā laikā braucam kopā skatīties dzīvokli, jo tā taču lētāk būtu.

Pēc Positivus  pa darba dienu vakariem un brīvdienām sākās mūsu lakstošanās laiks.

Laika gaitā simpātijas sāka palikt aizvien lielākas un specīgākas. Kā jau vasarā dažādas kopīgas ballītes un izbraucieni pie dabas un kopā pavadīts laiks. Tā nu pienāca augusta pēdējā nedēļa, kad jābrauc lūkoties tas dzīvokli un izlēmām, ka labs ir, dzīvojam kopā, bet nu jau vairs ne kā kaimiņi katrs savā istabā, bet vienā, kā mēs viens otram teicām, dzīvosim redzēsim, kā tas viss attīstīsies.

Un attīstījās fantastiski – 2013.gada Positivus’13 simboliski salaulājāmies Positivus teritorijā Tele2 sakaru kapelā, 2014.gadā pirms Positivus’14 tiku bildināta pa īstam un 2015.gada 4.jūlijā kļuvām par Majoru ģimeni. Kāzu datums tika noteikts tikai pēc tam, kad bija zināms Positivus’15 norises datumi, jo zinājām, ka uz Positivus’15 gribam doties jau kā vīrs un sieva. Kopš 2011.gada neesam izlaiduši nevienu festivālu un mūsu lielisko notikumu  atkāzu veidā arī nosvinējām – MŪSU festivālā Positivus. Un šogad jau dosimies uz festivālu atzīmēt mūsu papīra kāzas – 1 gada jubileju jaunajā statusā!

Positivus ir kaut kas maģisks, kaut kas tur virmo gaisā un pozitīvi ietekmē mūs visus, kas rezultējas skaistās lietās, kā mums!

Ieva un Mārtiņš Majori

Ilze Linga-Bērziņas stāsts

Mūsu Positivus stāsts sākās 2014. gada Positivus festivālā, bija fantastisks festivāls ar jauku laiku, atpūtos ar draudzenēm un lieliski pavadīju laiku. Bija pienākusi jau svētdiena draudzenes izlēma doties uz veikalu, un tā kā bija daudz brīvā laika devos uz Lattelecom telti uzlādēt telefonu, bet pēc kāda laika kā jau katrā Positivus festivālā sākās ļoti stiprs lietus. Nācās teltī uzkavēties ilgāk, izrādās arī Ivo bija šajā teltī. Viņš man lūdza padot viņa telefonu un kaut kā nemanot sākām sarunāties. Kaut arī pirms tam nebijām tikušies, norunājām kādu stundu, līdz lietus mitējās, tā nu sarunājām kopā doties uz vakara koncertiem, pavadījām laiku pie Bastille un The Kooks, mūzika bija lieliska un laiks brīnišķīgs. Pēc festivāla norunājām tikties Rīgā, pēc pāris skriešanas un velo randiņiem sapratām, ka mums ļoti patīk pavadīt laiku kopā. Tā sākās mūsu kopīgie ceļojumi gan pa Latviju, Igauniju, Maroku vēl un vēl. Šobrīd esam laimīgi kopā un ļoti ceram, ka mums atkal būs šī fantastikā iespēja pavadīt vasaras skaistākās dienas Positivus festivālā, kā pirms 2 gadiem, kad iepazināmies.

 

Lienes Vītolas stāsts

Ar grupas The Sound Poets pastarpinātu klātbūtni mēs sastapām viens otru agrā sestdienas rītā, dēļ viņu dullās popularitātes  nozaudējām viens otru tās pašas dienas vakarā un, atgriešoties Rīgā, atkal atradām viens otru. Viss noderīgais, ko viens par otru zinājām nozaudēšanās brīdī – pliks vārds un “I love you” telts. Tas notika 2012.gada Positivus. Es toreiz biju grupas The Sound Poets menedžments.

 

Piektdienas nakti pavadīju skraidot un organizējot, nevienu koncertu neuzspēju noklausīties. Saulei lecot  attapos pludmalē ar sajūtu, ka nu tik var sākt baudīt festivālu, atļauties arī pirmo dzērienu, kādu piedzīvojumu, bet patiesībā pie apvāršņa ritmiski celīšos viļņojās vieni vienīgi slābani smaidoši jaunieši. Man gan bija tāda dāmīšu kompānija uz to brīdi, drusku dancojām. Togad bija izteikti plata pludmales zona un vēl platāka disko ballīte smiltīs. Es spilgi atceros momentu, kad no aptuveni metru sešdesmit pieci augstā līgani šūpojošā pūļa izdūrās kāda divmetrīga vīrieša seja inteliģentiem vaibstiem un varen fokusētu skatienu. Es, pēc dabas spuraina, tēloju, ka nemanu. Man patiesībā ir visai nepateicīga seja priekš iepazīšanās festivālos, esmu pieradusi, ka man klāt nenāk, sak – iedomīga.

 

Tak pienāca viņš man klāt – drosmīgais pētītājs – nepatraucēja ne mans ģīmis, ne man blakus esošā dāmiņu žūrija 5 personu sastāvā. Uzrunāja, sauca dejot un nolaupija līdz pat pusdienas laikam. Daudz dzīvi izrunājām, bet abi bijām tādi kā vientuļie vilki pēc dabas, tak neies jau tā pat vien bārstīt telefona numurus. Noteicu vien lai meklē mani pie “I love you” telts-skatuves vakarā, kur uzstāsies The Sound Poets. Devāmies katrs uz savu apmetni izgulēt nozagto nakti.

 

Sestdienas vakars – kā tad jā – pie telts. Cik tur bija cilvēku! Teltī, krūmos, priedēs. Un ne vairs slābanās sejas – pūlis mutuļo, un “Kalniem pāri” netiek nekādā veidā – ne apkārt apiet, ne cauri izlauzties. Līdu uz skatuves fočēt biežāk kā parasti, bet ne viņš mani, ne es viņu nesaskatījām vairs. Arī nesaskrējāmies pēc tam nejauši. Vispār es toreiz domāju, ka viņš neatnāca. Patiesībā – ne tikai atnāca, arī vēl nākošajā rītā brauca mani meklēt uz manu apmetnes vietu, bet manis tur vairs nebija.

 

Atbraucu uz Rīgu, piespraudu telefonu lādēties un pie pirmajiem vārgajiem baterijas procentiem man ienāca ziņa. Viņš bija mani atradis pēc komunikācijas FaceBook kā grupas menedžmentam. Abi negulējuši, noguruši uz karstām pēdām braucām uz randiņu ar viņa auto, kas pa ceļam uz festivālu bija drusku apskādēts tādu šķību numurzīmi. Pēc gada braucām uz Positivus jau kopā, pēc pusotra – apprecējāmies. Pāgājušo gadu – dejavu – es atkal stāvēju uz festivāla skatuves! Šoreiz gan uz Lattelecom kā Dagambas koriste  un šoreiz mēs viens otru labi varējām saskatīt. Gribētos domāt, ka pa šo laiku mēs esam uztrenējuši redzi tā, lai pasaules pūlī saskatītu viens otru skaidri un nekļūdīgi, un nekad vairs nepazaudētos.

 

Veronika Kool:

Hi, my name is Veronika and this is my story.

I once met a love of my life, not at Positivus, but in Tallinn where I live. She was gorgeous! Let’s name her B. Yeah, B was gorgeous! And it was hard not to fall in love with that person..:)

Anywayz, since we listened to the same music, we visited Positivus several-several times. Every time was supercool but that ONE time it was MAGICAL!

We managed to be together a few years and then life with it’s up’s and down’s got us split up. It was early spring at 2015, I was devastated, my life had no meaning. The break-up was pretty awful, like we were throwing things at each other and deleted eachothers social media contacts, phone number etc. I didn’t know NOTHING about her for months. We had no interaction AT ALL!

So summer came and Positivus 2015 was just around the corner. I was thinking heavyly if I’ll come or not, cause we had bought our tickets together..and it all remainded her and our little adventures in Salacgriva every year at july.

Somehow I decided that I will come and make the most out of it. Even if I had to be all alone. Of course I met some friends there but it wasn’t the same.

The first day I enjoyed the concert all by myself and I had plenty of fun actually. Just felt that I was in a right place. The second day I decided that I will join with a bunch of my friends on the festival area. I had to meet with them but just a few minutes before I decided that I will check the market area. Maybe I’ll find some cool t-shirt or something. And then it happened. The best thing in my life so far!

I was at one booth checking bowties for my niece and when I turned around – I SAW HER! I SAW MY B! It was suchhh a cool coincidence I couldn’t believe my eyes! There she was, a little frightened fo the coincidence but there she was. I hadn’t seen her since the break-up and now all of a sudden she’s standing right in front of me. We were standing there and staring at each other for a couple of minutes at least. We were both speechless.

But then I managed to get myself together and stormed to hug her. My sweet B. Luckily she hugged back. It was so good to touch her after all those months.

Since she was also alone we headed to the beach and sat down. And talked. And talked and talked and talked. Talked about our lives, talked about the festival and decided to enjoy the rest of the festival together.

We hold the distance but enjoyed eachother’s company. We had ton of fun. Man, it was good to be with her.

At the last day, sunday, there was this SOAK concert what we wanted to see soooo much. Pretty much SOAK was the biggest reason why we were there 😀 Not Placebo, not Kasabian, but SOAK!

So we went to see SOAK and there I lost it. I was standing behind her and started to cry. Soooo many tears. I don’t know what caused it. Was it those tender lyrics that SOAK songs have and with what I can relate to. Or was it the thing that she was there. Anyhow I slowly reached my hand towards her and took her hand inside mine. She looked at me and noticed that I was crying. She then leaned closer, squeezed my hand so hard and started crying aswell. And we both stood there, holding hands, cried and watched SOAK. Not like in a bad way. Don’t get me wrong. It was very great moment. We silently stood there and felt freedom. Freedom as in there was no tension up in the air anymore. Only positive emotions. That was the moment we realised that we still love each other. That we need each other.

We spent the rest of the night walking around holding hands, kissing and smiling to each other. We spent the night in my tent that was also magical. On monday morning we headed back to Tallinn – TOGETHER.

And ever since then we are still together. Living together and planning our first child 🙂

So thanks to you, Positivus Fesival, I found my soulmate AGAIN. We managed to get over our stupid breakup and everything is going superwell!

 

Dana Tomsone:

POSITIVUS sauc mūs abus divus.. 🙂 Mūsu positivus love story sākās pavisam vienkārši – Kārlis netīšām gadījās manā kompānijā, netīšām bija aizmirsis telti (devu, protams, naktsmājas) un es netīšām sasolīju jogas paraugstundu nākamajā rītā, kas ,protams, nenotika, jo pēc karstas ballītes, bija dulla galva, toties vēlāk jogu parādā nepaliku! Pēc Positivus turpinājām skaistos randiņus līdz brīdim, kad sapratām, ka POSITIVUS ir tieši tas, kas mūs savedis kopā un nešķir ,ne Kipras karstums, ne Austrijas aukstums.. tā nu sākās kaut kas tāds, kas šobrīd liekas skaistākais, kas ar mums ir noticis! un vēlos piemitināt, ka abi vienmēr bijām domājuši, ka FESTIVĀLOS iepazīties nevar!!!! Tad nu šo faktu apgriezām ar kājām gaisā un esam pateicīgi par to!

What do you think?

The world’s most prestigious Slam Dunk competition “Sprite Kings of Air” already today!

Howling Owl new single “Tic Tac” is out and it’s ready to turn your summer around